Tag Archives: Westminster

Citāts

#Brexit – kā būs pēc tam. Vīzas un darba atļaujas

Spoiler alert!

Godīgi – neviens nezin kā būs pēc tam.

Uz doto  mirkli britu valdība pati nezin ko tā vēlas. Vakar bija balsojums par turpmāku brexit virzību un ne par ko cienijamie MP ( Members of Parliament ) nespēja vienoties. Pēdējo trīs dienu laikā aptuveni 6h dienā tika veltītas lai saprastu un izprastu britu valdības darbu. Ir mega jautri skatīties tiešraides no House of Commons jeb Pārstāvju palātas.

Bet kāds tad ir plāns imigrācijas jomā? Būs apmēram tā :

  1. Valdība vēlas kvalificētu darba spēku. Tādam ir atļauts iebraukt valstī un strādāt izpildot sekojošus noteikumus – kvalifikācijas līmenis A un augstāk, darba devējs nodrošina vīzu un kā minimus £30k gadā algu.
  2. Valdība nevēlas nekvalificētu darba spēku. Ja kvalifikācijas līmes ir zem A  – valstī var iebraukt un strādāt vienu gadu. Pēc gada jāņem gada pauze.

Es nezinu kādā burbulī vai skurbulī dzīvo valdība , bet zinu ka nekvalificēta darbaspēka jau tagad trūkst. Ir darbi ko briti nevēlas darīt jo samaksa par to ir smieklīgi maza, mazliet virs minimuma, tādos darbos vakances ir neaizpildītas mēnešiem ilgi. Piemēram  Sociālās aprūpes jomā uz doto mirkli trūkst aptuveni 40k darbinieku. Britu valdība saka ka vēlas aizsargāt darba tirgu britu jauniešiem. Interesanti ka aptuveni divas trešdaļas tieši britu jauniešu, kuri sāka strādāk kopā ar mani, jau pēc nedēļas darba, paziņoja ka šis darbs nav priekš viņiem un devās laimi meklēt citur.

Jebkurā gadijumā perspektīvas nav gaiši iepriecinošas. Ļoti ceru ka valsts kura uzbūvēta pateicoties zemu kvalificētam imigrantu darbam spēs atrast ceļu uz gaišu nakotni. Un arī man tur vieta atradīsies. Cerams.

Advertisements

Westminster and Baker street

Diena sākas agri. Man patīk celties agri no rīta. Nē es neesmu cīrulis vai pūce, esmu kāds cits zvērs. Bet man patik tā sajūta, kad pilsēta vēl nav pamodusies, bet tu jau esi ceļā. Patīk pamosties tumsā un doties ceļā. Tu vari redzēt kā iesākas diena. Visiem sākot no sētnieka, kurš novāc kādu jauniešu vakardienas prieku paliekas, līdz ar kādu baņķieri vai advokātu, kurš ar savu SL AMG nodūcina man garām.  Šorīt tas viss notiek miglā. Slavenā Londonas migla ne ar ko neatšķiras no slavenās Jūrmalas šosejas miglas. Ja nu vienīgi ar to ka tā ir Londonā.

Mans ceļš šorīt un visu turpmāko nedēļu ir uz Westminster University. Pagājušās nedēļas tikšanās ir nesusi savus augļus un es ar lielu prieku tos steidzu izmantot.

Westminster University atrodas izcili labā vietā. Savādāk jau ari nevar būt. Nosaukums izsaka ļoti daudz. Tepat pār ielu ir Madam Tisso vaska figuru muzejs un aiz stūra ir Latvijas vēstniecība.  Vestniecību un muzeju aplūkoju no ārpuses. Ir agrs rīts. Mani šis rajons piesaista ar Šerloku Holmsu un Beikerstrītu. SASODĪC! Gajs Ričijs ir kaut ko nofilmējis un tagad flīzītes Beikerstrītas metro stacija ir nolīmētas ar Robertu Dauniju Jr. Nu nekādi man nesaistās šis aktieris ar Holmsu. Bet uz filmu būs jāaiziet, jo tā iznāk  dienā kad nestrādā sabiedriskais transports. Nu brivdienas viņiem Ziemassvētkos! Te nekas un neviens nestrādā šajas dienās. Visi lielveikali un veikaliņi būs slēgti. Tā mani biedē vietējie. Nu ja jau kino strādā tad uz to es varu aiziet. Desmit minūšu gājiens.

Es dodos iekšā Westminster University un pirmais ko es redzu ir… uzraksts uz caurlaižu punkta krieviski… Stacionārs uzraksts ar laipni lūdzam. Hmm Labi dzīvosim – redzēsim.

Universitate ir diezgam moderna. Kā jau lielākajās iestadēs visur valstī arī šeit ir uzraksts par nepīpēšanu. Man patik! Patik ka ejot pēc tējas vai kakao man nav jāvelk plausas cigarešu dūmi. Lieli monitori rada bibliotēkas un IT zāles noslogojumu. Parocīgi.  Viss pārējais ir bez pārsteigumiem.

Pusdienlaika man ir iespēja izskriet un kaut ko kaut kur apēst. Universitātes ēdnīcā ir rinda un ļoti pievilcigas cenas. Ja lielā kruze Costa kakao uz ielas maksā 2.5 marciņas tad šeit tikai 1.5. un un viss parejais ari lēti. Man negribas sendvičus un WcDonalds ari nav pieņemams- mani kursa biedri ar lielu prieku dodas uz Subway vai tamlīdzīgi.. Nu nē.  Es aizeju līdz Beikerstrītai un atrodu trīs iespējas paēst. Viens ir pizza, ko atstāju kā rezerves variantu. Otrs ir kāds suši bārs, par lepnu es nodomāju, bet piefiksēju. Un mana izvēle ir  PRET.

Es neko nevaru padarīt tieši tā saucas ieskrietuve. PRET a manager. Jā tur ari ir mega daudz sviestmaizes kuras gatavo turpat uz vietas. Bet mana izvēle ir tunča salāti. Cena= daudzums atbilst maniem uzstādijumiem – parametriem. Ja ēdīsi uz vietas maksāsi par  vienu mārciņu vairāk. Nu vai ziniet… Bet latvietis taču visu redz un saprot KĀ to sistēmu apmānīt. Pasaku ka ņemšu līdz un  apēdu uz vietas. Neviens neko nesaka, laikam tā ir normāla parādība.

Mana diena universitātē ir no 8-30 līdz 16-30.  Ap to laiku beidzas darbs lielai daļai un metro ir parpildīts tā ka nav ko elpot. Ta vietā lai dotos pa taisno mājās es apmetu līkumiņu pa tuvejo apkārtni.

Rajons ir grezns. Divas lietas ko šeit var sastapt. Ferrari un Toyota Prius.  Nu es protams saprotu kapēc nepieciešams Prius.  Neviens nevēlas maksāt, tās desmit mārciņas par iebraukšanu pilsētas centrā un līdz ar to ir izdevīgi braukt ar hibrīdauto. No tiem šo naudiņu neiekasē.  Un neviens nekautrējas no tā ka brauc ar Prīmusu.  Bet Ferrari Londona nozīmē to ka tu spelē futbolu vai esi krievu naftas pārstāvis.

Šajā rajonā ir grezni nami grezni auto un FANTASTISKS parks. Regent’s park. Sirsnīgi iesaku.

Apciemoju arī slaveno 221b namu. No ārpuses. Ekskursijai nav noskaņojuma. Ziniet mūsu padomju ražojuma filmā tas nams izskatijas labāk. Varbūt tapēc ka Vecrīga vienkārši ir skaistāka?

Īsāk sakot nokļūstot ar metro Beikerstrītas rajonā var redzēt daudz. Šeit ari ir gala vai sākuma pietura slavenajām divstāvu autobusu tūrēm. Par divdesmit mārciņam tā izvadā tūristu pa puspilsētu. Un biļete ir derīga divas dienas!

Bet man tam pašlaik nav laika. Man ir jāmācas un jāmācas. Pavisam drīz ieskaite.