Category Archives: Ceļojums

Citāts

Colombo, Doha, mājas. Šrilankas vilinājums 8.The End.

Desmit dienas. Daudz vai maz? Lai iemērktu vienu kāju Indijas okeānā un izdzertu pāris desmitus litru tējas – pietiekoši. Bet lai saprastu kas ŠriLanka noteikti nē!  Ir taču kaut kas vairāk par to visu un izklaides iespējas nav izsmeltas.

Colombo un satiksme jau tika aprakstītas.

IMG_1090

Pastaiga pa pilsētas promenādi 🙂

IMG_1091

Ostā ir speciāls templis jūrniekiem

IMG_1097

Grausti un jaunceltnes dzīvo blakus

IMG_1100

Ieeja Gaisa spēku Štābā tiek nopietni apsargāta 🙂

IMG_1112

Ja es pareizi sapratu tas ir jaunais TV centrs

IMG_1120

Tas ir Valsts galvenais hospitālis.

IMG_1127

Un TV tornis.

IMG_1107

Virziens uz lidostu. Mani nedaudz nošokē cenas Duty Free veikalā.

IMG_1133

Cena piemājas veikalā £35.

Paldies Colombo.

Sveicināti Doha.

Man ir septiņas stundas starp lidojumiem. Bet Doha ir nakts un ekskursijas uz pilsētu beidzas 20-30. Ko darīt? Lai neiekristu kārtējā naudas slazdā atradu manai biļetei piemēru lounge. Tikai $44 un var pagulēt , ieiet dušā un paēst brokastis. Der, ņemu.

Publika ir raiba. Bet šis kungs peldēja kā kuģis pāri visiem.

fullsizeoutput_43d

Suvenīrus diemžēl nenopirku.

0F0E2DAA-17F5-4528-87DD-8FCE078E545C

Zelts , Rolex vai Omega pulksteņi un tamlīdzīgi “nedārgi” suvenīri tiek tirgoti 24/7. Ja nu kādam divos naktī savajagas puskilo zeltu un divus Breitlingus? 🙂

Man vajadzēja dušu un brokastis. Sešas stundas bija maksimums ko es varēju pavadīt iekš lounge un man tā pietika.

Dīvaini ka lidojot uz Doha lidmašīna bija pustukša, izņemot pirmo klasi kurā nebija brīvu vietu, bet lidojot no Doha lidmašīna pilna. Kur tie cilvēki paliek?

Šīs bija lieliskas brīvdienas. Kur doties tālāk ir atvērts jautājums.

 

Advertisements
Citāts

ŠriLankas vilinājums 7. Satiksme un transports

Cilvēki kuriem ir pieredze  pārvietoties satiksmē Āzijā var šito izlaist.

Satiksme kā jau varēja gaidīt ir eiropiešu prātam nepieņemama. Rolleri, rikšas, tuk-tuki, autobusi un kaut kur vēl arī vieglais transports. Dārgais, Paul Timrot, ja Tev liekas ka Rīgā ir haoss satiksmē – Tu dziļi maldies. IMG_1123

Pārvietoties pa pilsētu ir daudz maz ok. Uz mopēda. Ar auto es labāk nemēģinātu. Pīpina visi. Un vilks var kāju nolauzt mēģinot saprast vai tas ir tev vai nē, vai tas bija agresīvi vai nē.

Ārpus pilsētas darbojas viens likums,  viena taisnība – autobusam ir taisnība. Vienmēr un visur. Autobuss var braukt pa pretējo joslu un vēl agresīvi taurēt lai viņu laiž garām. No autobusa baidās visi, gan vieglās mašīnas, gan tuk-tuki, gan mopēdisti. Es arī baidos ejot pa ceļa malu uz bankomātu. Bet izvēles man nav.

Tā nu ir ar likumu noteikts ka visi tuk-tuki kurus pārdod vietējā tirgū ir ar vienādu ZS skaitu. Un neko diži tur satjūnēt arī nevar. Vidēji statistiski viens tuk-tuks maksā $2-5k. Dārgi? Normāli. ņemot vērā ka pērkot jaunu mašīnu ir valstij jānomaksā nodoklis 300% apmērā no tās vērtības. No nodokļa maksāšanas tiek atbrīvoti dakteri un skolotāji. Bet tikai uz vienu mašinu.  Ja ir iekāriens uz otru auto ģimenē – dārgi. Tieši tāpēc ir tik daudz tuk-tuku. Tam sakrāt var. Un tad var izpildīties to izgreznojot.

Valsts ir diezgan nabadzīga un tikai tagad sākt atkopties no kara. Ja kāds nezināja tad ŠriLankā kara stavoklis bija līdz pat 2009.gadam. Īsti mierīgi nav arī tagad, bet nevajag braukt uz ziemeļiem. Un viss būs labi.

Ceļi un šosejas. Lai nokļūtu no galvaspilsētas līdz kaut kurienei ir divas iespējas. Maksas ceļi un bezmaksas. Man silts ieteikums. Jums ir atvaļinājums? Nezaudējiet laiku. Samaksājiet par maksas ceļu. Kapēc? Es nolēmu ietaupīt. Uz Nuwara Eliya aizbraucu pa maksas ceļu,  bet atpakaļ izvēlējos citu maršrutu. Trīs stundas turp, septiņas atpakaļ. Pazaudēt dienu dēļ $10 muļķīgi. Nemaz nerunājot par “fantastisko” satiksmi uz bezmaksas ceļiem. Es dabūju kādu šķipsnu sirmu matu klāt kamēr atbraucu.

Iedomājamies situāciju. Virzienā pa divjoslu šoseju tev pa priekšu brauc divi tuk-tuki. Viens no tiem nolemj apdzīt otru taisni tajā brīdī kad tu esi uzsācis apdzīšanas manevru un pa pretējo joslu tev pretī nāk autobuss. Es saprotu ka vietējie ir buddisti un viņiem stresa nav. Man ir.

Lieli maksas ceļi tiek celti par ķīniešu naudu. Viņiem zeme zem šosejām esot pārdota uz 40 gadiem. Līdz tam visi ienākumi par maksas autoceļiem iet ķiniešu kabatā. Bet man tā paskaidroja ka citas iespējas valstī iegūt labas šosejas nebija. Ceļu kvalitāte ir ok. Cik ilgi tā būs nezinu , bet pagaidām 140-160 var rullēt mierīgi.

Vietējais autotransports ir japāņu un ķīniešu. Vidēji 10-15 gadus vecs.

Paldies par uzmanību. Tas laikam arī būtu viss ko es gribēju pastāstīt.

fullsizeoutput_4ae

Citāts

ŠriLankas vilinājums 6. Kā pareizi pagatavot kalmārus un citus jūras mošķus

Pareizā atbilde – kā gribas tā arī gatavojiet. 🙂

Darbība pirmā  – aizbraukt ar noīrētu mopēdu līdz tirgum un nopirkt to kas patīk.

Darbība otrā – sagatavot visu nepieciešamo!

IMG_0595

Kalmārus notīrīt. Zivis izķidāt. Notašķīties ar kalmāru tinti virs jebkuras saprašanas, jo tas ir jautri.

IMG_0597

Kā rezultātā

IMG_0604

Daudz nedomājam cepam

IMG_0607

Zivs arī tiek sagatavota

IMG_0610

Ļoti gribās ēst

fullsizeoutput_5e6

Tuncis – vienkārši apcepts uz oglēm. Nekā sevišķa.

Kalmāri – sojas ingvera mērcē ar mazliet “garšvielām no vietējās saimnieces plauktiņa” Izcili.

Piedevas – folijā  uz oglēm cepti kartupeļi. Normāli.

Vietējais alus – nekā sevišķa.

Kopējā iztērētā summa zem $10 neskaitot alu.

Paldies par uzmanību.

 

 

Citāts

ŠriLankas vilinājums 5. Worlds End, Horton Plains National park

Es nebiju tam gatavs. Vecums ziniet. Un izlaidīgs dzīves veids. Īsāk sakot kaut kam tādam ir jāsagatavojas vai vismaz ir jābūt mazliet fiziskā formā. Citādi būs kā man. Kad vienīgas par ko tu vari domāt uz gājiena beigām – ūdeni! Neaizmirsti elpot! 🙂

Pie ieejas parkā atņem plastmasas maisiņus. Skatās somā un ja ir līdzi kaut kas plastmasas maisiņā – iedos papīra un plastmasu atņems. Taka kas atvērta tūristiem ir 9,7 kilometri. Es nezinu kā viņi tos mērija. Varbūt googles kartes tā saka. Man sanāca 18,9. Pinīgi iespējams ka takas garumā nav ierēķināti kāpumi un kritumi. Mans dators uzrādija ka uz augšu uzkāpts 84 stāvi, lai ko tas arī nozīmētu. Parks ir “Drone free zone” kas nozīmē ka ja parādīsiet lidaparātu to atņems un atdos tikai pēc apmeklējuma. Parks atrodas 2100-2300 metrus virs jūras līmeņa. Jaciņa noderēs.

Nespriediet bargi. Te ir izdarīts viss lai jūs būtu vienoti ar dabu. Lai to saprastu piedāvāju ievērtēt – parka tualeti.

IMG_0844

Rodas tāda vienotības sajūta ne? 😀  ( durvis ir )

Pašā takas sākumā, aptuveni jau kilometru no tā vietas kur “atņēma” maisiņus, ir norādes. Iesi pa kreisi – pa seju dabūsi, iesi pa labi maku atņems 🙂 Kā pasakā!

IMG_0849

Izvēle iet pa labi bija pareiza. Ja būtu gājis pa kreisi – diez vai būtu pabeidzis taku. Kaut gan …  Izvēles lielas nav. Parka teritorijā nav signāla mobilajiem tālruņiem. Visas dienas garumā es nesatiku nevienu parka pārstāvi. Kas notiek ja cilvēkam paliek slikti vai tas savainojas kāpjot augšup lejup – skaidrības nav. Bet labi ka tas nebija mans gadijums.

Takas sākums.

IMG_0852

Pagaidām nekas nesola ka būs grūti. Ir skaisti, ir karsti.  Soļojam vērojam dabu. Mēģinam saskatīt vienu no lielākajām briežu populācijām uz salas vai vismaz “rusty spotted cat”.

Kamēr sasniedzu vienu no atrakcijām Bakers fall, viss ko esmu sastapis ir daži onkulīši ar tādiem fotoaparātiem un tādu optiku, ka ar to var nobildēt skudras dibenu uz kilometru attālumā esošās klints.

Bakers fall ir dažu ūdenskritumu kopums. Man jau sāka trūkt spēka kārtīgi bildēt.

IMG_0862

Soļošana uz pasaules galu jeb Worlds End turpinās.

Diemžēl es atnāku aptuveni desmit minūtes par vēlu.

IMG_0864

Tas tur baltais ir mākonis. Kurš nosedz visu skatu. Te ir tāda neliela krauja. Bez nožogojumiem!!! Respektīvi ja tu pieiesi pie malas pārāk tuvu un nekas tevi napturēs no kritiena. Aptuveni 900m stāvus lejup. Varat man mest ar netīru čību , bet es paliku divus soļus no tās malas.

Atcerēsimies ka esam 2300 virs jūras līmeņa tropu mežā. Temperatūra nokrītas līdz +13 Un mākonis mēģina aizpildīt visu. Jaciņa rullē!

IMG_0866

Šis ir viens no civilizētākajiem un gludākajiem takas posmiem. Jūrmalas šoseja. Diemžēl vietās kur bija kāpumi un kritumi man rokas bija aizņemtas un bilžu nebūs.

Mazais Worlds end izskatijās labāk. Ja neskaita pāris aziātus kuri mēģināja uztaisīt selfijus stāvot uz klints pašas malas.

IMG_0867

Kā skaidri redzams bildē skatu platformu nekas nenorobežo.  Varbūt ka tā vajag.

fullsizeoutput_40e

Aziāti pārrāpās pāri malai, tur kur tas zaļais krūmiņs bildes centrā, un tur taisija selfijus. Binoklis ir viņu.

IMG_0870

Ejot atlikušos 2,5 km līdz transportam satiku pāris vietējos kuri apjautājās vai es te kaut kur krūmos neesmu manijis leopardu. Sasodīc. Nedomāju vis, ka es varētu tik mierīgi dalīties ar tādu informāciju. Ņemot vērāka es atrodos leoparda teritorijā.

Parks jauks. Bet mana fiziskā kondīcija ir nožēlojama. Līdz ar to pilnā apjomā es to neizbaudiju. Vai es ieteiktu? Noteikti!

Mani gaidija transports un neaizmirstams ceļš uz naktsmītni.

Citāts

ŠriLankas vilinājums 4. Tējas lauki, Nuwara Eliya

Vai ir kāds kurš nav dzirdējis par Ceilonas tēju? Ceilona = ŠriLanka. Tējas lauki ir mazliet nomaļus no civilizācijas, bet tas nav slikti. Industriālās pilsētas mani interesē maz. Tās visas ir daudz maz vienādas, ne? Esmu atraucis paskatīties dabu. To izbaudu pilnā krāšņumā.

fullsizeoutput_4a9

Ceļs iet kalnā. Stāvus kalnā. Tas ir noteikti vairāk par 15% kāpumu. Un tā jau otro stundu.

Kārtējais atrakcijas punkts tūristiem kā man. Tējas fabrika. Namiņs izteikti necils.

IMG_0796

Viens tējas novācējs dienā savāc divus līdz četrus grozus par ko dabū trīs dolārus par grozu. Fiziski es to nespētu izdarīt.

fullsizeoutput_5de

Cerams ka šajā bildē var nojaust cik liels ir stāvums – kāpums kalnam. Un augšā – lejā…

fullsizeoutput_5df

 

Tā izskatās konveijers kur lapas tiek sagatavotas šķirošanai.

IMG_0776

Tēja ir un paliek lielā mērā roku darbs. Nākamreiz ņemot paciņu tējas veikalā atceries to!

IMG_0778

Jo smalkākas lapiņas jo zemākas kategorijas tēja.

fullsizeoutput_5e0

Biju pārsteigts uzzinot ka dažas no šīm mašīnām bez uzlabojumiem un lieliem “remontiem” darbojas kopš 1850. gada.  Vecākās no tām ir Britu ražojums un tās vēl kalpošot ilgi. Gadus piecdesmit 🙂 Jaunākās mašinas , Japāņu ražojums neizmanto sietus. Tās man rādīt negribēja, bet kad parādija un bildēt neatļāva.

Visa ekskursija pa fabriku ir balstīta uz to lai tu tūrist nopirktu pie fabrikas esošajā veikalā tēju. Tev piedāvās nogaršot.

IMG_0780

Cena atškiras aptuveni reizes trīs no tā ko var vienkārši nopirkt kaut kur pilsētā. Tūrisms.

Braucu uz naktsmājām kaut kur pa vidu starp nekurieni, zemes malu un tējas laukiem. Skats no loga ir izcils.

fullsizeoutput_4a2

Es nezinu cik augstu virs jūras līmeņa mēs esam, bet jau vajag jaku. Skati vēl arvien lieliski.

fullsizeoutput_5e1

Esmu sasniedzis nakstmājas. aptuveni 20km rādiusā ir tikai tējas lauki un daži nelieli ciemati. Civilizācija te ir nepieciešamajā līmenī. Nekā lieka. Bet atlaist stresu te var droši!

fullsizeoutput_41b

Tēja un vēl tēja visapkārt.

IMG_0834

Riet saule un atnāk miers.

IMG_0837

Rīt jābrauc uz Worlds End. Tie esot divi. Lielais un mazais. Tas viss rīt – tagad gulēt!

 

 

Citāts

ŠriLankas vilinājums 3. Zilonis

Tiešām nezinu ko es gaidiju kad rezervēju sev braucienu uz Pinnawala Elephant Orphanage. Tas kas mani sagaidija tur pārsniedza jebkuras iztēles robežas.

NEKAD , nekad mūža es vairs neiešu uz cirku un kaut ko tādu arī atsakos apmeklēt.

Man saprotams ka visa tuvākā apkārtne pārtiek ar visu iepējamo kas ir saistīts ar ziloņiem. Krūzītes, cepures, šalles un krekli. Visa iespējāmā suvenīru kolekcija. Lai nu būtu. Ir laikam taču pieprasijums. Pat papīru taisītu no ziloņu kakām es saprotu ka cilvēki pērk.

Tas ka man ieeja tur maksā DESMIT REIZES dārgāk nekā vietējiem arī saprotams.

Bet tas KĀ tie dzīvnieki tiek tur uzturēti. Kā ar viņiem apietas, tas man saprotams nav. Tā ir mana lielākā vilšanās visa ceļojuma laikā. Es tiešām nevaru nevienam ieteikt doties uz Pinnawala Elephant Orphanage.

IMG_0701

Daži akmeņi un trīs vīri ar šķēpiem – tas ir viss kas tūristus atdala no ziloņiem. Man lielākais pārsteigums bija ka zilonis ir brūns! Visu bērnību es zināju ka zilonis ir pelēks. Un visās multenēs manā bērnībā zilonis bija pelēks! Un te tu redzi brūnu ziloni un tā ir mega jocīga sajūta. ( Āfrikas zilonis ir pelēks, Indijas zilonis brūns )

IMG_0691

IMG_0689

 

Apmēram tā tas izskatās. Lai ziloņi būtu redzami apmeklētājiem nožogojumā pa kreisi tiek iemesti daži zaļi zari. Tā kā spraugas tur ir gana lielas mazākie ziloņi pamanās tur ielīst lai panašķētos. Bet tad uz viņiem tiek sakliegts un lai veicinātu izlīšanu no nožogojuma iebikstīts ar šķēpu. Ja rodas kāda situācija kad divi pārāk cieši savijas ar snuķiem – skliegt + iebikstīt ar šķēpu. Tas viss raisa nožēlu to redzot. Iestādes misija ir atgriezt ziloni džungļos. NETICU. Un plus 50 vietas kurās tev piedāvās pavizināties ziloņa mugurā. Ja nebūtu tās ķēdes ap priekškājām varbūt tas liktos ticami, bet šāda komerciāla ziloņu izmantošana – bez manas līdzdalības.

Vēl ziloņus ved uz upi mazgāties.

fullsizeoutput_424

fullsizeoutput_423

Satiksme apstājas.  Divas minūtes un viss turpinās.

IMG_0732

IMG_0723

Vecs ugundzēseju pumpis nodrošina strūklu pāri dzīvniekiem. Upē bradā pāris vīri ar šķepiem kuri neļauj tiem izklīst.

IMG_0728

Tad ir jāiet atpakaļ

IMG_0735

IMG_0741

Izcili liela rinda ir uz atrakciju pabarot ziloni. Ja to izdarīt – veiksme un labklājība būs jūsu namā. ( es gan šaubos ka tas varētu būt attiecināms uz šādiem apstākļiem, bet cilvēki naudu maksā )

IMG_0713

Diemžēl man tas viss izrasija tikai skumjas. Redzot kādos apstāļos tie dzīvnieki tiek turēti un cik daudz naudas tiek iekasēts no tūristiem. Noteikti ka var to uztaisīt labāk vai savādāk. Un nebikstīt  ziloņu ar tiem šķēpiem.

Diena izcili sapurgāta. Dodos virzienā uz tējas laukiem. Cerams garastāvoklis tur uzlabosies.

Citāts

Šrilankas vilinājums 2. Mani piemānija…

Pamosties otrā pasaules galā no tā ka esi pamodies un nevis tāpēc ka vajag kaut kur skriet – izcili! Bet pamosties un uzreiz no numura iekrist baseinā , dušas vietā, ir vispār nenovērtējami! Nezinu kas ir pulkstenis un ja godīgi man tā nav jau gadus desmit.

Diena sākas ar slaistīšanos un domām vai tiešām esmu izrāvies no ikdienas? Viss beidzas mega ātri jo atrodas uzņemošā puse un sākam plānot kur, kad un kā mani izklaidēs.

Uzziņai. Esmu pamodies aptuveni 150 km no Colombo dienvidu virzienā. Galle. Unawatuna. Indijas okeāns atrodas 1,3 minūšu gājiena attālumā, jeb pēc Taizemes parametriem es dzīvoju otrajā līnijā. Uz okeānu došos uzreiz pēc brokastīm.

Brokastīs dzeru tēju ar pienu un vārda pilnā nozīmē naškojos ar augļiem. Tēja nu būs ikdienas rituāls. Nolemts.

Šodien es uzzināšu ka mans mobilo sakaru operātors piedāva man Šrilankā justies kā mājas un respektīvi sazvanīšanās ar vietējiem notiek caur internetu. Par kartēm es neuztraucos jo man ir maps.me aplikācija ar offline iespējam, kaut gan mans bezlimita internets tiešām ir ķirsītis uz kūkas.

Plāns rītdienai ir aizbraukt apskatīties ziloņus. Šodien tikai okeāns, saule un nekas vairāk.IMG_0498

Indijas Okeāns ir …. Ja jums nav okeāna pieredzes tad sirsnīgi iesaku – peldēties tikai publiskās un zināmās vietās. Var mēģināt kādos līcīšos vai vietās kur ir viļņlauži. Un arī tur sirsnīgi iesaku uzmanīties. Liels vilnis var notriekt no kājām mirklī kad jau liekas nupat esi laukā. Visādi citādi es no ūdens lienu laukā tikai tad kad man sagribas ēst. Tiesa jauna pieredze liek sevi manīt. Es peldos ar cepuri galvā. Savādāk var dabūt saules dūrienu vai nodegt jau pēc maza brītiņa.

Jūras veltes šeit ir ļoti labas. Ar garantiju. Vajadzēs uzražot pašam savas vakariņas.

IMG_0513

Labākais salīdzinājums ko es varu iedomāties, jeb kā mani piemānija.

Abi divi augļi ir mango. Viens ir tas ko es visu laiku pērku veikalā dzīvojot EU, otrs ir tas ko var nopirkt šeit. Šaubu nav kāda būs mana augļu izvēle tuvāko nedēļu.

IMG_0572

Dzelteno var nopirkt dažos veikalos arī vietā kur es dzīvoju patstāvīgi un to šeit sauc par Alfonso mango. Cena protams ir drausmīgi negodīga, bet vienreiz pamēģinot atpakaļ pie parastajiem mango nez kāpēc negribas 🙂

IMG_6482

Ja ir gadijies nepaņemt līdzi ūdeni – dzeriet kokosriekstus. Veselīgi, garšīgi, lēti.

IMG_0521

Papaija. Salātos labi, vienkārši tāpat – neaizķēra.

IMG_0667

Gasronomiskās izvirtībās un soļojot uz okeānu un atpakaļ paiet pirmā aklimatizācijas diena. Saules iedarbība smērējoties ar 50 stiprības krēmu ir tik un tā jūtama. 😦

Rīt ziloņi un tējas lauki.

Attēls

Šrilankas vilinājums

Diena pirmā. Pa ceļam uz …

Nezinu vai ir nepieciešams aprakstīt lidojumu. Tas neizceļas ar neko sevišķu, izņemot apjausmu, ka pat pasaules greznākajās aviolīnījās strādā cilvēki. Ar savām vājībām, ar saviem netikumiem, ar savu slinkumu un sliktu garastāvokli. Neteiksim ka tas ir kādu ilūziju sabrukums. Vienkārši atnāca realitāte un apsēdās tev klēpī sakot – tagad skaties uzmanīgi.

Astoņas stundas lidmašīnā ir pilna darba diena. Ar to starpību ka es to pavadu sēžot un skatoties kā strādā citi. Sīkumi paši salec acīs. Man pašam strādājot klientu apkalpošanas sfērā neviļus var pamanīt kur un kā sīkumi savācas vienā bildē. Smags darbs tām stjuardesēm. Un tas ka viņas “ceļo apkārt pasaulei”  nenozīmē ka viņas redz daudz ko vairāk kā lidostu no ārpuses. Vai aviokompanijas apmaksātu naktsmītni. 

Pusceļš. Doha.

IMG_0458

Doha es ierados piekusis no nekā nedarīšanas un mazliet izkaltis. Dehidrācija – tas ir ļoti nepatīkami , bet tur esmu vainīgs tikai pats. Biju tik pārņemts ar to kur lidoju, ka aizmirsu nopirkt ūdeni. Tas ko deva lidmašīnā nebija pieiekami. Nākamreiz būšu daudz uzmanīgāks. 

Lidosta Dohā ir liela un tai pašā laikā ne visai. Man bija tikai 20min lai izskrietu tai cauri. Īsie secinājumi – personāls palīdz orientēties. Un meitenes Kataras aviolīnu formastērpā ir visur. Tas ir milzīgs pluss. Uzbūvēts tas viss ir ar domu par iepirkšanos, bet laika bija par maz lai to izbaudītu vai apskatītu. Man bija tikai viens mērķis – nopirkt ūdeni. Jo dehidrācija jau bija sasniegusi tādu līmeni ka sāk uzpamt rokas un sāpēt galva. 

Pēc atlidošanas mani sagaidīja garš ceļs uz drošības kontroli. Gaitenis ir vairāk kā kilometru garš. Marmors ir visur. Un prieks kur rodies arī mazie ūdens krāni no kuriem var padzerties. Bet galvā dun – nopirkt ūdeni! Jo vēl jau četras ar pusi stundas jālido. 

Drošības kontrole ir drīzāk formāla, jo esmu tranzīta pasažieris bez tiesībām iziet uz pilsētu. Meitene aiz rentgena aparāta , kas izgaismo somu, snauž. Manai bagāža un man pašam tiek nulle uzmanības un tas priecē. 

Slāpst. Ūdens. Veikals. Tas ir viss par ko es varu domāt ticis cauri drošibas kontrolei. Pat tas cik viss ir grezni visapkārt mani neuztrauc. Tas paliek atmiņas failā, bet kā fons.

Vienīgie veikali kurus pirmajā mirklī redzu – tirgo smaržas, viskiju un jeb ko citu , bet ne to ko vajag man. Tā saucamais “Food court” ir kaut kur nomaļus. 

Kad “Food court” ir atrasts un izvēle izdarīta mani sagaida nākamais šoks. Cenas.

fullsizeoutput_5dc

Litra pudele Eviāna, bundžņa Red Bull, un mazā kola = £12,28!!!!!!!!

Sasodīc! Iespējams es kaut ko esmu palaidis garām, bet tas ka cenas ir TĀDAS? Labi ka man ir šeit tikai īss brīdis. Citādi maks sāktu raudāt vēl kabatā esot. Atpakaļceļā man te ir jāpavada 7 stundas un es tiešām ceru atrast veidu kā nebankrotēt. Jo pēc visa spriežot šī ir lidosta Šeihiem un vidusmēra cilvēkam te klājas plāni.

Manas 20min ir galā. Skrienu uz lidmašīnu.

 

Laipni lūdzm Colombo. Lūdzu atdodiet sīknaudu.

Ceļojums laikā ir iespējams. Man nospļauties ko par to saka zinātne. Gribat to piedzīvot? Laipni lūdzam Colombo. Bet pirms laipni lūdzam esam gatavi pārvērst sevi. Esam modri un uzmanīgi. Atceramies ka visiem šķiet ka jums ir daudz liekas naudas un primārais mērķis ir to no jums dabūt laukā. Dzīvojot manā pasaules malā no kā tamlīdzīga biju jau atradinājies.

Protams jums piedāvās “ palīdzēt” aizpildīt immigrācijas kartiņu, bet izteiksmīgi paberzēs pirkstu pret pirkstu. Es pieklājigi atsakos un daru visu pats. Nekā sarežģita tur nav.

Viens no plakātiem aiz imigrācijas virsnieka muguras brīdina ka par narkotiku ievešanu valstī jūs sagaida nāvessods. Otrs informē ka jūsu norādītajam mērķim tūrismam nedrīkst būt darba raksturs. Tas ziniet arī ir nelegāli.

Bet tas nekas. Man nav nekā aizliegta, cerams ka tās divas viskija pudeles neskaitās, un mans mērķis ir atpūta.

Imigrācijas kontrole lidostā ir vairāk formāla un naudu slaucoša nekā patiesībā ko izpildoša.

Colombo lidosta pārsteidz. Tas ir tikai pirmais pārsteigums tuvāko dienu laikā. Es nezinu ko tieši es biju cerējis ieraudzīt, bet redzamajam gatavs nebiju.

Vēl pirms bagāžas saņemšanas man ir iespēja iegādāties – ledusskapi un veļasmašīnu, jebkura izmēra ventilātoru un jeb ko mugurā velkamu. Lai saīsinātu sarakstu piedāvāju iedomāties Sporta pils sortimentu tās ziedu laikos. Neskatoties uz to ka ir pusnakts slēgta ir tikai trešdaļa tirdziecības vietu. Ieliekam žokli vietā un dodamies pēc somas.

Soma ir un tagad gaida nākamais kvests – tikt līdz nakstsmājām. Tīri teorētiski mani vajadzētu kādam sagaidīt. Teorija un prakse ir dažādas lietas. Mani tiešām sagaida , bet sagaidošajam ir daudz lielāka interese par kriketa maču uz viena no TV ekrāniem nekā par mani. Tas kas esmu pats atradies un atrāvis viņu no mača ir tik negaidīti ka vietējais neslēpj savu sarūgtinājumu. Laikam lai kompensētu sāpi par zudēto iespējo noskatīties maču , jo klausīties mašīnas radio tas nav tas pats, man tiek otro reizi piedāvāts par kaut ko, ko man nevajag, samaksāt. Nekas, driz pieradīšu.  Braucam. Kur ir mana gulta?

Gultā es nokļūstu pavisam nedaudz vēlāk. Tas ir tik labi ka vārdi nespēj to aprakstīt.

 

 

Vecums , laikam…

Tā nu ir sanācis ka ir atnācis vecums. Paskaidrošu. Ir iespēja aizbraukt uz JEBKURU  vietu pasaulē, bet nav iekāriena. Citādi kā ar vecumu es to nevaru izskaidrot.

Kautrīgais kalns

Pēdējā gada laikā apmeklētās vietas laikam ir nositušas visu ceļojuma kāri.

Apmeklētas – Šri Lanka , Qatara, Dubaija, Abu Dabi, Barcelona un vēl kaut kas mazsvarīgs tepat EU. It kā vajadzētu saņemties un aizbraukt līdz Japānai, bet nav iekāriena. Laikam vecums…

Kā Dzimtene mani sagaidīja jeb “paldies” Baltic taxi

Pēc divu ar pusi gadu prombūtnes savajadzējās apciemot dzimteni. Vecums nenāk viens un ziniet nostaļģija arī. Bet par visu pēc kārtas.

Nokļūšana līdz Rīgai raisa tikai pozitīvas atmiņas. Varbūt tas tapēc ka nacionālā avioparvadātāja vietā es izvēlējos ne patriotisko Lufthansu? Jā bija citi ceļi kā šeit nokļūt, bet Luthansa sevi ir pierādijusi no labākās puses ,pēdējo gadu laikā. Bet tas ir tikai mans viedoklis, kas var dramatiski atšķirties ar kāda cita pedzīvojumiem.

Lidojums  līdz Frankfurtei ir kā īss brauciens autobusā. Pilnā  ar vāciešiem kuri  dzer alu.

Frankfurtes lidosta ir monstrs. Liels un ĻOTI LIELS. Bet kapēc tranzīta pasažierim ir OTREIZ jāiet cauri drošibas kontrolei – nesaprotu. Ja būtu nopircis kādu šķidru ciemakukuli izlidojot tad šeit no tā nāktos šķirties. Bet es kaut ko tādu jau paredzēju un tapēc biju ar tukšām rokām.

Drošibas kontrole ir …. Man liekas kaut kas nav labi ar mani ja man vācu drošibnieks jāutā  – british? Un kad atpakaļ dabū latvian ir pārsteigts. Un nezin kādā valodā ar mani komunicēt 🙂 Bet mana mugursoma viņam nepatīk. Tai esot pārāk daudz kabatu. Kapēc  man vajag līdzi divas emergency segas, tas tāds folija izstrādājums, kuru ļoti labi izmantot ja salst vai tevi kaut kur izmet lidostas skrejceļa galā un lidz terminālim ir jāiet kilometrs a laukā plus divi. Un vispār laba štelle. Mašīnā noteikti vajag. Paskaidroju. Šis smaida – saprotu. Un tad noskaidrojas ka es arī lidostā strādāju. Un jautājumi ir galā. Soma gan jākrāmē pa jaunu.

Man ir četras stundas ar pusi ko nosist. Un pirmais ko dara moderns cilvēks – lien internetā, vai ne? Frankfurte laikam nav dzirdējusi par britu skopumu. Un labi vien ir. UK lidostās WiFi ir par velti divas stundas, pēc tam deviņas naudiņas dienā vai trīs naudiņas stundā. Frankfurte dod 24 stundu bezmaksas internetu. Ja vajag elektrību tad lādēšanās stacijas ir visur. Un ja kādam tas ir svarīgi vieta pīpēšanai arī.

Es ielīdu mobilajā aplikācijā paskatīties vai nav zināms geits. Jo lielie ekrāni neko nerāda. Tikai termināli. Tas ir pareizais. Bet kā mazs bonuss aplikācijās stūrīti spīd piedāvājums apmeklēt Business Lounge. Laiks ir un šaubu nav.

Ja kādreiz ir iespēja ko tādu izdarīt – izmantojiet! Pat ja par to prasa naudu. Piedāvātais serviss, vismaz Frankfurtē, ir tā vērts. Ko jūs dabūjat par savu naudu? Telpu kas ir sadalīta ēdināšanas un atpūtas vietās. Pašapkalpošanās bufeti ar vīnu, balto un sarkano , trīs šķirne un karsto leti  (jau ietaupam 20 naudas ko būtu noēduši lai vai kā). Bārs – mērglāzes nelieto. Dzērienu sortiments normāls. ( Ietaupijums latvietim skopajam liek laimē atslābt :D) Bet tas viss nobāl kad noskaidrojas ka var ieiet dušā. Sasodīc! Es esmu ceļā tikai trīs stundas, bet es ar prieku ieiešu dušā un uzēdīšu!

Laiks paiet ātri. Internets ir, ēst, dzert, ērti apsēsties ir, skats aiz loga ir. Ko vēl? 🙂

Viss labais beidzas. Geits ir atradies un tas ir divu soļu attālumā. Es līdz pēdējam brīdim sēžu un izbaudu.

Lidmašīna uz Rīgu ir pilna ar aktieriem. Viesizrādes? Būšu palaidis ko garām. Strenga, Zagorskis un vēl daži jaunie.

Tad nu beidzot par Dzimteni.

Pasu kontroles nav čemodānu atdot ātri un nav pazaudējuši. Lufthansa paldies par ceļu uz Rīgu.

Jūs jau zinat kas būs tālāk? Mani nesagaida. Un man IR jāņem taksis jo ir krietni pēc pusnakts un tur kur es dzīvoju savādāk nokļut nevar.  Un te Dzimtene ir visā krāšņumā.

Tas ka ir iespēja noskaidrot cik maksās brauciens līdz adresei – super. Iespēja apmaksāt avansā un ar karti – izcli. To ka meitene nemāk sadalīt prioritātes un kā runāt ar cilvēkiem – skumji.

Maza atkāpe. Esmu ceļojis gana daudz lai teiktu ir cilvēki un ir TAKSOMETRU VADĪTĀJI. Gluži kā Indijā es teiktu ka tā ir kasta. Tā tas ir katrā valstī. Arī UK kur es patstāvīgi dzīvoju. Bet skaļi savu neapmierinātību viņi nepauž. Viņi turpina strādāt.

Taksometra vaditājs ir neapmierināts. Ar visu. Ar to ka brauciens apmaksāts avansā, ar to ka summa ir tik maza, ar to ka viņam tagad ir jābrauc utt. Un tas protams ir krieviski. Mīļi. Kad jau esam atbraukuši es lūdzu uzgaidīt līdz man iznāks pretī. Ir nakts un nav jūlijs. Laikam es prasu pārāk daudz. Manas somas demontratīvi tiek izliktas no mašīnas un vadītājs aizcērt durvis.

Nesaprotu. Man bija nauda ko iedot “tējai”. Laikam nevajag. Skāde par to ka brauciens no lidostas ir TIKAI 12 naudiņas? Bet kā būtu ar elementāru pieklājību? Jūs varbūt nesaprotat? Tad laikam ir jāpadzīvo kaut kur citur lai saprastu kas šeit ir ne tā.

Klientam ir vienalga kāda jums alga un kāds jūsu ģimenes stāvoklis. Klients vēlas saņemt maksimālu servisu par savu naudu. To VAR IEMĀCĪTIES , bet laikam lai to iemācītos vajag aizbraukt. Nespējam novērtēt to kas mums ir. Nespējam sniegt kvalitativu pakalpojumu. Un tad jautājam kapec valstī nav investīju? Šis taxis ir VALSTS VIZĪTKARTE. Ja valsts apciemojums sākas ar apčakarēšanu un naudas izspiešanu -ko tad jūs gribat?

“Gribu tevi atpakaļ” – nedarbojas. Un nedarbosies kamēr mēs nesapratīsim ka valsts sastāv no mums. Mēs varam būt laipni un pieklājīgi un tomēr pelnīt. Kamēr nesakārtosim to kas mums ir galvā – nesakārtosim valsti. Es dzīvošu tur kur valsts ir sakārtota un es pats esmu daļa no tā.