Sāpes

Sasniedzot četrdesmit sāku saprast veco labo joku – ja tu no rīta pamosties un tev nekas nesāp- tu esi miris.

Sadzivoju ar muguras sāpēm jau gadus septiņus. Ir gājis visādi. Ir tā ka var gulēt un , bet pagriezties apgriezties no sākotnējās pozas nevar. Ir tā ka viss labi gandrīz pilnu dienu un tu sajūties tik labi ka gribas aiziet kaut kur ciemos. Un apsēžoties autobusā saproti ka diena ir galā un vajag tikai tikt līdz gultai.

Gulta. Kā cilvēks saprātīgs nopirku maksimāli cietu matraci. Tas it kā palīdz bet tik un tā ir dienas kad tu pamosties stīvs. Kā pēc nodarbības svaru zālē ar lieliem svariem. Un ir jāiekustas lai tas pārietu.

Stāvēšana, sēdēšana. Tas ir lietas par kurām līdz trīsdemit gadu robežai nepievērsu uzmanību. Tagad zinu kā ir jāstāv lai mugura nebūtu saspringusi vai nedod Dievs kaut kā sagriezusies. Un apsēties vajag kārtīgi. Taisnu muguru, Kājas ar labu atbalsta punktu. Sasodīc! Pie tik daudz lietām jāpiedomā tikai lai varētu mierīgi nākamjā dienā iet uz darbu….

Jā un medicīniskā aprūpe šeit UK izpaužas tā ka dakteris tev izraksta paracetamolu. Jebkurā gadijumā. Pie jebkurām sāpēm. Parbaudīts.

Advertisements

One response to “Sāpes

  1. Jā, acīmredzot, ne velti ir tāda lieta kā “medicīniskais tūrisms”, kad no LV aizbraukušie paciemojas dzimtenē, lai labotu zobus vai ārstētu citas vainas.

    Man tas vienmēr šķitis mazliet savdabīgi tādā ziņā, ka nereti tām pašām personām ir nievājoša attieksme pret Latviju. Bet ārstēties brauc tik un tā, laikam pat neiedomājoties par savu divkosību.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s