Nevērība, neuzmanība, vienaldzība?

Arvien biežāk pievēršu uzmanību šadiem tādiem ikdienas sīkumiem. Cilvēku nevērībai vai neuzmanībai.

Pāris piemēru.

Stāv milzīgs stends ar brīdinājumu  aiz šī punkta jums nav piejami sekojoši pakalpojumi un trīs punkti ar uzskatītiem pakalpojumiem. Stenda izmērs 160cmx 100cm. Manuprāt pietiekams. Kā jau saprotams mana darbavieta atrodas aiz šī stenda kaut kur 200m. Un cilvēki protams nāk un jautā kāpēc tas un tas nav pieejams. Uz tekstu ka tur ir stends uz kura viss paskaidrots tiek pieprasītas sekojošas fabulas – kas tev atbildēt grūti? A kapēc tā? A ko man tagad darīt? Sasodīc! Pie simtā jautātāja jau smaids no sejas zūd.

Piemērs numur divi.

Kamēr atnāk līdz manai darbavietai ir aptuveni desmit plakāti kas norāda kas būs tālāk. Visi pieklājīgā izmērā, visi novietoti tā ka cilvēkam tos ir jāredz. Fonti lieliski, krāsas normālas. Bet ja man par katru jautājumu – kas tur tālāk ir, maksātu 10 centus, es bez desmit eiro mājās neietu.

Un vēl tracina ka ka var atļauties uzdot  jautājumus uz kuriem atbildes nav ne tikai man , bet pat vadošajam personālam. Sasodīc. Kā var pienākt uzprasīt par nokļūšanu uz citu pilsētu un vēl  strīdēties ka es nepareizi stāstu? Klau kurš te ir vietējais? Tev padomu vajag vai parunāties? Kaut kā tie cilvēki atslābuši.

Vecums laikam.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s