Tiešām nezinu ko es gaidiju kad rezervēju sev braucienu uz Pinnawala Elephant Orphanage. Tas kas mani sagaidija tur pārsniedza jebkuras iztēles robežas.
NEKAD , nekad mūža es vairs neiešu uz cirku un kaut ko tādu arī atsakos apmeklēt.
Man saprotams ka visa tuvākā apkārtne pārtiek ar visu iepējamo kas ir saistīts ar ziloņiem. Krūzītes, cepures, šalles un krekli. Visa iespējāmā suvenīru kolekcija. Lai nu būtu. Ir laikam taču pieprasijums. Pat papīru taisītu no ziloņu kakām es saprotu ka cilvēki pērk.
Tas ka man ieeja tur maksā DESMIT REIZES dārgāk nekā vietējiem arī saprotams.
Bet tas KĀ tie dzīvnieki tiek tur uzturēti. Kā ar viņiem apietas, tas man saprotams nav. Tā ir mana lielākā vilšanās visa ceļojuma laikā. Es tiešām nevaru nevienam ieteikt doties uz Pinnawala Elephant Orphanage.
Daži akmeņi un trīs vīri ar šķēpiem – tas ir viss kas tūristus atdala no ziloņiem. Man lielākais pārsteigums bija ka zilonis ir brūns! Visu bērnību es zināju ka zilonis ir pelēks. Un visās multenēs manā bērnībā zilonis bija pelēks! Un te tu redzi brūnu ziloni un tā ir mega jocīga sajūta. ( Āfrikas zilonis ir pelēks, Indijas zilonis brūns )
Apmēram tā tas izskatās. Lai ziloņi būtu redzami apmeklētājiem nožogojumā pa kreisi tiek iemesti daži zaļi zari. Tā kā spraugas tur ir gana lielas mazākie ziloņi pamanās tur ielīst lai panašķētos. Bet tad uz viņiem tiek sakliegts un lai veicinātu izlīšanu no nožogojuma iebikstīts ar šķēpu. Ja rodas kāda situācija kad divi pārāk cieši savijas ar snuķiem – skliegt + iebikstīt ar šķēpu. Tas viss raisa nožēlu to redzot. Iestādes misija ir atgriezt ziloni džungļos. NETICU. Un plus 50 vietas kurās tev piedāvās pavizināties ziloņa mugurā. Ja nebūtu tās ķēdes ap priekškājām varbūt tas liktos ticami, bet šāda komerciāla ziloņu izmantošana – bez manas līdzdalības.
Vēl ziloņus ved uz upi mazgāties.
Satiksme apstājas. Divas minūtes un viss turpinās.
Vecs ugundzēseju pumpis nodrošina strūklu pāri dzīvniekiem. Upē bradā pāris vīri ar šķepiem kuri neļauj tiem izklīst.
Tad ir jāiet atpakaļ
Izcili liela rinda ir uz atrakciju pabarot ziloni. Ja to izdarīt – veiksme un labklājība būs jūsu namā. ( es gan šaubos ka tas varētu būt attiecināms uz šādiem apstākļiem, bet cilvēki naudu maksā )
Diemžēl man tas viss izrasija tikai skumjas. Redzot kādos apstāļos tie dzīvnieki tiek turēti un cik daudz naudas tiek iekasēts no tūristiem. Noteikti ka var to uztaisīt labāk vai savādāk. Un nebikstīt ziloņu ar tiem šķēpiem.
Diena izcili sapurgāta. Dodos virzienā uz tējas laukiem. Cerams garastāvoklis tur uzlabosies.
Jā, pie tieši tādiem pašiem secinājumiem par cirku/dzīvnieku šoviem nonācu gadus 10 atpakaļ Ķīnā, kad biju vietējiem domātā atrakciju parkā. Tas bija ļoti skumji to redzēt, kā ķīnieši apietas ar dzīvniekiem + sanāca satikt tur viesakrobātu mākslinieku grupu no bijušās psrs, pārsteigums par šādu tikšanos bija liels. Uzaicināja pie sava galda un tiku pie riktīga plova. Parunājām par daudz ko un viņi no savas puses arī pastāstīja, kā ķīnieši apietas ar dzīvniekiem. Piemēram, ja saslimst, tad neārstē, bet pērk jaunu. 😦
Skumji 😦