Attēls

Šrilankas vilinājums

Diena pirmā. Pa ceļam uz …

Nezinu vai ir nepieciešams aprakstīt lidojumu. Tas neizceļas ar neko sevišķu, izņemot apjausmu, ka pat pasaules greznākajās aviolīnījās strādā cilvēki. Ar savām vājībām, ar saviem netikumiem, ar savu slinkumu un sliktu garastāvokli. Neteiksim ka tas ir kādu ilūziju sabrukums. Vienkārši atnāca realitāte un apsēdās tev klēpī sakot – tagad skaties uzmanīgi.

Astoņas stundas lidmašīnā ir pilna darba diena. Ar to starpību ka es to pavadu sēžot un skatoties kā strādā citi. Sīkumi paši salec acīs. Man pašam strādājot klientu apkalpošanas sfērā neviļus var pamanīt kur un kā sīkumi savācas vienā bildē. Smags darbs tām stjuardesēm. Un tas ka viņas “ceļo apkārt pasaulei”  nenozīmē ka viņas redz daudz ko vairāk kā lidostu no ārpuses. Vai aviokompanijas apmaksātu naktsmītni. 

Pusceļš. Doha.

IMG_0458

Doha es ierados piekusis no nekā nedarīšanas un mazliet izkaltis. Dehidrācija – tas ir ļoti nepatīkami , bet tur esmu vainīgs tikai pats. Biju tik pārņemts ar to kur lidoju, ka aizmirsu nopirkt ūdeni. Tas ko deva lidmašīnā nebija pieiekami. Nākamreiz būšu daudz uzmanīgāks. 

Lidosta Dohā ir liela un tai pašā laikā ne visai. Man bija tikai 20min lai izskrietu tai cauri. Īsie secinājumi – personāls palīdz orientēties. Un meitenes Kataras aviolīnu formastērpā ir visur. Tas ir milzīgs pluss. Uzbūvēts tas viss ir ar domu par iepirkšanos, bet laika bija par maz lai to izbaudītu vai apskatītu. Man bija tikai viens mērķis – nopirkt ūdeni. Jo dehidrācija jau bija sasniegusi tādu līmeni ka sāk uzpamt rokas un sāpēt galva. 

Pēc atlidošanas mani sagaidīja garš ceļs uz drošības kontroli. Gaitenis ir vairāk kā kilometru garš. Marmors ir visur. Un prieks kur rodies arī mazie ūdens krāni no kuriem var padzerties. Bet galvā dun – nopirkt ūdeni! Jo vēl jau četras ar pusi stundas jālido. 

Drošības kontrole ir drīzāk formāla, jo esmu tranzīta pasažieris bez tiesībām iziet uz pilsētu. Meitene aiz rentgena aparāta , kas izgaismo somu, snauž. Manai bagāža un man pašam tiek nulle uzmanības un tas priecē. 

Slāpst. Ūdens. Veikals. Tas ir viss par ko es varu domāt ticis cauri drošibas kontrolei. Pat tas cik viss ir grezni visapkārt mani neuztrauc. Tas paliek atmiņas failā, bet kā fons.

Vienīgie veikali kurus pirmajā mirklī redzu – tirgo smaržas, viskiju un jeb ko citu , bet ne to ko vajag man. Tā saucamais “Food court” ir kaut kur nomaļus. 

Kad “Food court” ir atrasts un izvēle izdarīta mani sagaida nākamais šoks. Cenas.

fullsizeoutput_5dc

Litra pudele Eviāna, bundžņa Red Bull, un mazā kola = £12,28!!!!!!!!

Sasodīc! Iespējams es kaut ko esmu palaidis garām, bet tas ka cenas ir TĀDAS? Labi ka man ir šeit tikai īss brīdis. Citādi maks sāktu raudāt vēl kabatā esot. Atpakaļceļā man te ir jāpavada 7 stundas un es tiešām ceru atrast veidu kā nebankrotēt. Jo pēc visa spriežot šī ir lidosta Šeihiem un vidusmēra cilvēkam te klājas plāni.

Manas 20min ir galā. Skrienu uz lidmašīnu.

 

Laipni lūdzm Colombo. Lūdzu atdodiet sīknaudu.

Ceļojums laikā ir iespējams. Man nospļauties ko par to saka zinātne. Gribat to piedzīvot? Laipni lūdzam Colombo. Bet pirms laipni lūdzam esam gatavi pārvērst sevi. Esam modri un uzmanīgi. Atceramies ka visiem šķiet ka jums ir daudz liekas naudas un primārais mērķis ir to no jums dabūt laukā. Dzīvojot manā pasaules malā no kā tamlīdzīga biju jau atradinājies.

Protams jums piedāvās “ palīdzēt” aizpildīt immigrācijas kartiņu, bet izteiksmīgi paberzēs pirkstu pret pirkstu. Es pieklājigi atsakos un daru visu pats. Nekā sarežģita tur nav.

Viens no plakātiem aiz imigrācijas virsnieka muguras brīdina ka par narkotiku ievešanu valstī jūs sagaida nāvessods. Otrs informē ka jūsu norādītajam mērķim tūrismam nedrīkst būt darba raksturs. Tas ziniet arī ir nelegāli.

Bet tas nekas. Man nav nekā aizliegta, cerams ka tās divas viskija pudeles neskaitās, un mans mērķis ir atpūta.

Imigrācijas kontrole lidostā ir vairāk formāla un naudu slaucoša nekā patiesībā ko izpildoša.

Colombo lidosta pārsteidz. Tas ir tikai pirmais pārsteigums tuvāko dienu laikā. Es nezinu ko tieši es biju cerējis ieraudzīt, bet redzamajam gatavs nebiju.

Vēl pirms bagāžas saņemšanas man ir iespēja iegādāties – ledusskapi un veļasmašīnu, jebkura izmēra ventilātoru un jeb ko mugurā velkamu. Lai saīsinātu sarakstu piedāvāju iedomāties Sporta pils sortimentu tās ziedu laikos. Neskatoties uz to ka ir pusnakts slēgta ir tikai trešdaļa tirdziecības vietu. Ieliekam žokli vietā un dodamies pēc somas.

Soma ir un tagad gaida nākamais kvests – tikt līdz nakstsmājām. Tīri teorētiski mani vajadzētu kādam sagaidīt. Teorija un prakse ir dažādas lietas. Mani tiešām sagaida , bet sagaidošajam ir daudz lielāka interese par kriketa maču uz viena no TV ekrāniem nekā par mani. Tas kas esmu pats atradies un atrāvis viņu no mača ir tik negaidīti ka vietējais neslēpj savu sarūgtinājumu. Laikam lai kompensētu sāpi par zudēto iespējo noskatīties maču , jo klausīties mašīnas radio tas nav tas pats, man tiek otro reizi piedāvāts par kaut ko, ko man nevajag, samaksāt. Nekas, driz pieradīšu.  Braucam. Kur ir mana gulta?

Gultā es nokļūstu pavisam nedaudz vēlāk. Tas ir tik labi ka vārdi nespēj to aprakstīt.

 

 

Advertisements

15 responses to “Šrilankas vilinājums

  1. Hehe, tikai nesaki ka tas biji tu kuru es redzēju Dohas lidostā. 🙂 lv valodu dzirdēt tur bija pārsteigums, bet klāt nepiegāju un sarunu nesāku.

  2. Starp citu, kas tas par dzelteno ērmu.. galīgi nesapratu. Stāvēju pie viņa ilgi (gaidot reisa geita numuru). Daudzi fotogrāfējās pie viņa.

  3. Njaa… manā skatījumā tas ir M-E-G-A sū** (bezgaumības kalngals), nevis māksla. Kā kaut kas tāds var maksāt miljonus… beyound me. Pa velti tādu neņemtu.

    P. S. Tomēr gribas precizēt vai tas biji tu vai nebiji – biju lidostā 29.aprīlī, ielidoju no Stokholmas.

  4. P. S. S. Pašreiz šo rakstu no Kambodžas.

  5. Beidzot izlasīju arī visu tavu rakstu 🙂 Jā, dohas lidostas cenas bija uj uj uj. Tā arī neko tur nenopirku. Laiks tranzītā man bija pietiekoši, izstaigāju +- visu. Diezgan grezni viss. Food courts likās tāds ne pārāk liels. Lai gan šur tur ārpus tā vēl bija atsevišķi restorāniņi. Tomēr nesaprotu uz kādu publiku orientētas lidostu cenas. Jau pierasts, ka cenas visās lidostās ir uzpūstas. Esmu sastapis gan 1 izņēmumu – DXB lidosta.

  6. Vēl par cenām. Atradu info, ka lidostā ir arī spa, kur piedāvā masāžas, ko gribēju izmantot. Kad uzzināju cenu, gribēšana pārgāja. Kāju pēdu masāža ap 70eur (neatceros cik gara). WTF 😦

    • Pakalpojumi tur dārgi. Masāža laikam stundu bija par to naudu.Nav vērts. Bet ja var tikt kādā no lounge tas atmaksājas. Baseins arī tur ir, bet ja var normāli ieiet nomazgāties dušā par lounge apmeklējuma cenu tad baseins garām.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s