Hītrowas lidosta ir murgs kaut kāds. Tas ir pirmais iespaids un diemžēl tas nemainīsies. Lai cik man nepatiktu Stansteda…. Hītrowa ir 100k reizes sliktāk. BARDAKS ir maigi teikts. Bet diemžēl lai nokļūtu galamērķī ir jāiet tai cauri. Varbūt tikai trešais terminālis ir drausmīgs? Bet nē atpakaļceļā ir jāiet cauri arī ceturtajam un brrrr. Bet pie lietas.
Mani nosūtīja uz Taizemi kā pionieri 
Atrast, izpētīt un noziņot.
Tātad iedzīvoties,saprast, izjust zemi kurā nekad neesi bijis trīs nedēļās. Nekādu citu noteikumu. Nekādu ierobežojumu. Dari ko gribi tikai dienas beigās atskaities. Katras dienas beigās sūtīju īsu aprakstu un dažas bildes par to kur biju un ko redzēju. Vienkārši? Varbūt
Es zināju ka Taizemē ir kaut kādi plūdi un domāju ka tas uz mani nekādi ne attieksies. Gandrīz neklūdijos. Bet pēc kārtas.
Lidoju ar Air France. Kompānija pret kuru man pagaidām nav nekādu pretenziju. Viss ir patiešām augstā līmenī. Ņemot vērā ka lidoju no Londonas nācās pārsēsties Parīzē… Vienu es tiešām nesaprotu. Kāpēc man kā tranzīta pasažierim ir jāiet cauri drošības kontrolei vēlreiz? Kā teiktu man viens draugs – francūžiem viss ir caur … Ne tā kā parasti un normāli tam vajadzētu būt. Piekrītu attiecībā uz Šarla De Golla lidostu!
Es neesmu lidošanas fans, bet kaut kas tajā ir.
Lidojums ilgst DIVPADSMIT STUNDAS!!! Atcerēsimies ka man jānolido gandrīz 10000 kilometru. Par laimi tas viss notiek naktī. Izlidoju vēlu vakarā un atlidoju pusdienlaikā. Viss pietiek par lidojumu. Nekā TĀDA tur nav
Tātad esam Bangkokā. Esmu civilizācijas izlutināts un mazliet nesagatavots. Man nav līdzi skaidras naudas un bankomāts ir jāmeklē. Tas atrodas tikai puskilometra attālumā.
Atcerēsimies ka Latvijas pilsoņiem iebraucot ir jāpērk vīza. Uz divām nedēļām tā maksā 1000THB jeb Ls16. Un vietējais bankomāts ņem 150THB par katru noņemšanas reizi. Jauki.
Pēc pusstundas vīza ir kabatā. Lai to dabūtu bez galvassāpēm jāzin divas lietas jebkāds hoteļa nosaukums un jābūt atpakaļceļa biļetei. To prasīs norādīt vīzas pieteikumā.
Kad tas ir nokārtots un nauda samaksāta un mani ir nobildējuši var iet tālāk un dabūt savu koferi.
Pirmā lieta ko es izdarīju? Nopirku vietējo priekšapmaksas karti telefonam. Saucas 1two call. Samaksāju 400THB kurus pa divām ar pusi nedēļām tā arī nespēju norunāt un internetā nosērfot.
Tad zvans uz viesnīcu. Tā laipni atsūtīja man adresi tajiešu valodā un es devos laukā meklēt taxi.
Pirmās sajūtas pametot kondicionētās telpas ir… Sauna, pirts un kaut kas vēl. Ir +32. Sasodīc.
Taksis atved līdz viesnīcai žigli. Pa ceļam sasniedzam 160km/h. Uzziņai- ja piekrītam braukt pa maksas ceļiem tad tie neietilps skaitītāja rādijumā. Un būs jāmaksā atsevišķi. Nekas traks. Aptuveni 120THB kamēr sasniegsim pilsētas centru.
Viesnīca ir netālu no upes un pieder latviešu-igauņu izcelsmes puisim. Nometu koferus un dodos ātrā pastaigā. Pulkstens rāda pusē trīs un vajag atcerēties ka jau ap sešiem ir tumšs.
Trīs loki pa tuvējo rajonu un jau nāk miegs.
Pusdienas ēdu viesnīcā. Es vēl baidos ēst uz ielas, kā vēlāk izrādās veltīgi
Pirmā diena galā.
